Pusmierīga diena. Sajūta kā vasarā, bet vēl eksāmeni, rīt jādodas pamuldēt nedaudz kaut ko angliski, bet citādāk jau viss tā foršiņi. Un jau atkal būšu Gaismas pilī, nu tajā, kas gandrīz kā cirks.
Taču šodien guvu jaunas atklāsmes. Mūzikas vidusskolā pie mums laikam mācās tizleņi. Toties smieklīgi dzirdēt no skolotāja puses:
"nu apnikāt jūs jau man tās tizlenes. neviena neko nesaprot, nejēgas, neattapīgas." Bet nu jā, šoreiz mans tizlums tāds pavisam īsts. Nu bet tiešām - vecums nenāk viens. Kājas smagas kā svina stieņi, rokas nekustas, mugura sāp, par galvu vispār klusēšu. Laikam jādodas sameklēt dienišķo Ibumetin400 devu. Bet skolotājs tāds jauks un saprotošs, un nelika man mocīties pie klavierēm ar puszaļo mājasdarbu, kura jau patiesībā nebija, bet es tomēr ļoti, ļoti mīlu tās Sibeliusa funkcijas. Atvieglo dzīvi, jā.. Šmaukle es.
Un vēljoprojām es piktojos par Ventspili. Nu šitik šausmīgi spēlēt nav forši. Manas domas, atrodoties uz skatuves?
"Zeme, atveries!"
Un, un, un.. man būtu patiesībā tik daudz ko teikt, bet mēle sasieta kā mezglā, muldamais kaut kur pazudis, un tā nu es te sēžu pie datora.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru