Kameeeeeer,ansambelis

Un tas ir nospēlēts. Bija ļoti, ļoti smaga diena, spēka nav, harmonijā pat vairs pārgājsecību nevaru izdomāt, bet ir tāds jauks gandarījums par spīti visām neizspēlētajām pasāžām, izlaistajām pauzēm, pēc kurām gan Artūrs ļoti labi noorintējās un izglāba - bet tā taču ir lieliska ansambļa pazīme, vai ne? Beigas, protams, nebija, bet vienalga esmu apmierināta. Un paldies Katrīnai, kura tiešām uzminēja, ko vēlos visvairāk - pēc iznākšanas no zāles auksts ūdens ir labākais, ko var vēlēties. Tas jau man bija zelta vērtē tajā brīdī.
Nogurums, nogurums, nogurums.
Un rīt laikam atkal jāceļas sešos, lai iemācītos harmoniju. Es jau zinu, ka skolotājs neatzīst tādu mācīšanos, bet ko gan lai dara, ja man nav digitālo klavieru, lai uzsāktu nakts dzīvi pie klavierēm?