desmitnieciņš

E-klasītē parādās man mīļum mīļais 10nieciņš bioloģijā, kuru tomēr izcīnīju. Prieks! Un vispār ir gandrīz vai prieks par manu brīnum sekmīgo sekmju izrakstu. Kad pēdējo rmeizi mana vidējā atzīme bija 7.7? Hmm.. varbūt klasītē sestajā. Varbūt neesmu nemaz tik ļoti dumja. Lai gan tomēr esmu. Domas svārstās visu laiku, sevi nesaprotu, akli sekoju sapņiem, gribu neiespējamas lietas iegūt. Naivums, naivums.. Bet tomēr, lai vai kā - ir tāds neliels prieciņš. Un kad gan man ir bijis 9 fizikā? :D Tas jau ir kaut kas, kas velk uz ģenialitātes pusi. Un kaut kā man ir aizdomas, ka, sniedzot dokumentus, akadēmijā uz mani šķībi skatīsies, jo, ko gan tāda dabaszinātniece, dara akadēmijā un kas viņai tur pazudis. Bet lai vai kā, es tomēr mūziku mīlu vairāk nekā dabaszinātnes, lai gan arī tās, protams, ir ļoti, ļoti jaukas! :)