Šodien dzīvojos Taktakišvili pasaulītē. 2dien mēģinājums pirmais - jāsāk beidzot mācīties. bet uz tā fona vēl nākamā nedēļa vienalga izskatās ļoti šausmīga. tik daudz darāmā, bet tik maz laika, bet zinu, ka vienalga viss būs labi - kā jau vienmēr tas tā ir bijis, tādēļ nav vērts par to vispār satraukties.
un šovakar atkal kārtējā lieliskā hokeja spēlē - nevaldāmas emocijas, nekontrolējams prieks. puiši tādi malači!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru