Es saprotu to, ka neko nezinu. Tik daudz dažādu domu galvā. Laika nav. Pa šīm dienām jāpabeidz mana ģeniālā proza, kas pat vairs nešķiet kā proza, bet tikai mistisks vārdu mistrojums..
Bet.. Vai tiešām vēlme mainīt pedagogu ir kaut kas neparasts vai dīvains? Vai tas ir tāds lēmums, kuru cilvēks nevar pieņemt pats? Nu, dīvains man tas skolotājs. Taču ir tik ļoti labi redzēt to, ka viņš tomēr laikam saprot manu izvēli. Ir tik liels prieks, ka viss ir mainījies. Tik patīkami redzēt, ka tagad tam, ko daru ir jēga un labums man pašai!
Tik milzīgs paldies Skolotājam!