;[

brīdī, kad ir sajūta, ka visi pasaules ceļi nogriežās no manis, atliek tikai smaidīt, jo tās ir labākās zāles.
Visas šīs netaisnības, sāpīgas aiziešanas, skumjas.
Padomāsim dažreiz par to, vai tiešām aiz smaida slēpjas prieks. Varbūt tā ir tikai maska, ko uzliekam, lai neko nejautātu?
Jā, man ir skumji, bet tas viss laikam pieder pie lietas, jo šis laiks.. Jā, tas ir aiziešanas laiks. Pārmaiņas. Pieķeršanās cilvēkiem, nevēlēšanās aiziet!
Paldies visiem, kas šos 12 gadus padarīja tika jaukus un sirsnības, jautrības, atklātības, noslēpumainības, sarunu un intrigu pilnus!
Un 11 gadi mūzikas skolā.. Nezinu vai tas ir daudz vai maz, bet ir ļoti, ļoti skumji...