Jau trešo dienu pēc kārtas īsti neesmu bijusi mājās, tikai tik cik naktī un tas arī viss. Un es jūtos tik ļoti pārgurusi. Vairāk jau patiesībā emocionāli cik fiziskais nogurums liek par sevi. Galīgi nav viegli, bet viss notiek.
Un šodien patiesībā bija sasodīti jauka. Sākot ar visu superjauki agro celšanos, došanos uz ansambļa mēģinājumu 7.15, braukšana uz Vircavu, Daudz baltu dieniņu dziedāšana un svinības. Bet laikam to visu tomēr pārspēl līšana zem galda uz ceļiem, cerot, ka uz mani nekliegs un nesitīs mani. Un pat kaut kā izdevās. Nu ir viņš jauks skolotājs. Lai cik ļoti bija bail, lai cik ļoti bija kauns par sevi, bet tomēr tas viss ir tik jauki. Un ar visu pusaudžu krīzi, kura, kā šodien izrādījās, patiesībā ir pusmūža krīze, es tomēr tieku gana labi galā.
Un šodien sajutos ļoti varena un lepna par sevi, jo esmu pacentusies uzrakstīt Listiņu. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru