Es smaidu vēljoprojām, jo dzeja atdzīvina. Un šī dzeja ir patiešām patiesa un dzīva. Varētu ilgi dzīvoties pie opīša grāmatu plaukta. Atvērt 70-to gadu izdevumu, kurš iepriekš nav vēl atvērts, smaržo pēc izdevniecības un var just to maigo nevainību. Nu jā, būt pirmajais, kura pāršķir šīs lapas.
Paldies Vācietim, kuram "līdz pašām malām dzīve pilna mūzikas", jo smaids šim vakaram garantēts. Nedaudz vēlāk došos ņammāt jogurta vafeles, kurām "Rimi" bodē vēljoprojām ir atlaides, pa virsu uzdzeršu saldeno dziru - bērzu sulas un sākšu drukāt trīs nedēļas veco harmonijas mājasdarbu!
Tās tās pašas vafeles no vakardienas? Kā tad vispār vakar pastaiga/pasēdēšana beidzās?
AtbildētDzēstTās pašas vafeles, jā. ;D
AtbildētDzēstbeidzās ar to, ka Mare bija pie siksnas, Riksis visu laiku mēģināja izvarot manu vai Kristīnes roku, un mēs nospriedām, ka tā aina, kas norisinājās kāpās varētu būt pilnmetrāžas pornofilmas sākums. ;D