Šīs dienas ir bijušas tādas jaukas un krāsainas. priekam taču vajag tik maz patiesībā, un vislielāko prieku man patiesībā sagādāja tas lieliskais bezspēks pēc kameransambļa mēģinājuma. Āaaah.. Tu vari knapi paiet, jo tikko esit atdevis sevi visu mūzikai. Pēc šāda mēģinājuma sāku atcerēties flautas stundas pirms diviem gadiem, kad šādas sajūtas bija pēc katras stundas.
Un varbūt tiešām beidzot man noderēs Hindemita Ludus Tonalis? Vai varbūt tomēr kko vēl oriģinālāku?
Bet vēl ļoti patīkami ir dzirdēt mūsu pašu jaukos ierakstus, kuros, protams, ir gana daudz lažu (it īpaši mans brīnišķīgais sākums Monarkā), bet nu tiik jauki!
Bet nu baudiet, ļautiņi! Šādi skan 1. vieta!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru