Sirds metronoms

Pa šīm dienām ņifiga neko neesmu izdarījusi, kā tikai ieguvusi sasprēgājušas rokas, ādu kā smilšpapīrs un brūces visur, kur vien tās var dabūt, kā arī apdegušu seju, kaklu un ausis. Taču finansējums LJPO man ir garantēts tagad. par to man prieciņš. Un pat šovakar piebeidzu savu un Vācieša kopdarbu - "Sirds metronomu". Ļoti ceru, ka Egle neliks man to dziedāt, jo, ja liks, tad nebūs jautri. ;D Bet nez kādēļ man ir aizdomas, ka ar šo mājasdarbu es patiešām izcelšos uz pārējo fona, nezinu vai novērtēs, bet lepojos pati ar sevi par šo - pirmā pašas sarakstītā dziesma, tikai, ja vien kāds to spētu nodziedāt un nospēlēt. ;D Bet vēljoprojām priecājos mazo, neskarto "Klavierkoncerta" grāmatiņu, un varbūt kādam ir arī "Elpa", ko gribētu man aizdot?
Vēl tikai jāsaņemas un jāiemācās angļu valodas vārdiņi, jāuzraksta ķīmijas mājasdarbs, jāuzraksta pāris domraksti un vēl šādi tādi sīkumi, un tad jau būs laime pilnībā. ;D

"Klavierkoncerts"

Es smaidu vēljoprojām, jo dzeja atdzīvina. Un šī dzeja ir patiešām patiesa un dzīva. Varētu ilgi dzīvoties pie opīša grāmatu plaukta. Atvērt 70-to gadu izdevumu, kurš iepriekš nav vēl atvērts, smaržo pēc izdevniecības un var just to maigo nevainību. Nu jā, būt pirmajais,  kura pāršķir šīs lapas.
Paldies Vācietim, kuram "līdz pašām malām dzīve pilna mūzikas", jo smaids šim vakaram garantēts. Nedaudz vēlāk došos ņammāt jogurta vafeles, kurām "Rimi" bodē vēljoprojām ir atlaides, pa virsu uzdzeršu saldeno dziru - bērzu sulas un sākšu drukāt trīs nedēļas veco harmonijas mājasdarbu!

saulē pusapsvilusi dīvaine, jeb papīra dzērvīte.

Es iekāpu mikriņā un ieraudzīju tikko no biļetes izlocīti dzērvīti. Vai tā bija kāda zīme? Tas laikam parādīja to, ka cerība vēl pastāv. Bet cik ilgi?
Pašlaik man ir cerība izrauties šovakar no mājas un aizčāpot līdz jūriņai? Vai vēlies pievienoties? Šīs pēdējās divas dienas man nav eksistējušas, bet tas jau nenozīmē, ka eksistēs arī nākamās divas.
Un man tā jauki ir apsvilis kakls un seja, bet nu jā.. viss pārējais jau būs balsts. ;D

Par enģeļiem.

Es vēlējos šodien skaistu ierakstu par 19 baltām rozēm uz galda, kūku un vīnu, taču viss var mainīties vienā mirklī. Viens telefona zvans spēj mainīt tik ļoti daudz.
Bet tā jau laikam, ka ir, ka, ja kāds atnāk uz šo pasauli, kādam ir jāaiziet.Smaga diena.

ar čībām lietū zem saulessarga

Šīs dienas ir bijušas tādas jaukas un krāsainas. priekam taču vajag tik maz patiesībā, un vislielāko prieku man patiesībā sagādāja tas lieliskais bezspēks pēc kameransambļa mēģinājuma. Āaaah.. Tu vari knapi paiet, jo tikko esit atdevis sevi visu mūzikai. Pēc šāda mēģinājuma sāku atcerēties flautas stundas pirms diviem gadiem, kad šādas sajūtas bija pēc katras stundas.
Un varbūt tiešām beidzot man noderēs Hindemita Ludus Tonalis? Vai varbūt tomēr kko vēl oriģinālāku?
Bet vēl ļoti patīkami ir dzirdēt mūsu pašu jaukos ierakstus, kuros, protams, ir gana daudz lažu (it īpaši mans brīnišķīgais sākums Monarkā), bet nu tiik jauki!
Bet nu baudiet, ļautiņi! Šādi skan 1. vieta!