Jā... (seko gara un smaga nopūta)
Ir skumji un sāpīgi. Ļoti. Ļoti iespējams, ka vienā vakarā pusotras stundas laikā tika noraksti 6 milestības pilnas gadi. Mīlestības pret pūtēju orķestri, pūtēji, un šo fantastisko mūziku. Nē. Es meloju. Tieši tagad es to visu mīlu vēl vairāk, tikai.. "Jūrmala". Es vairs nezinu vai es mīlu "Jūrmalu". Tieši caur šo kolektīvu es uzaugu un iemīlēju visu, kā dēļ es esmu tas, kas esmu. Bet tagad? Ir pazudis viss, kādēļ es to visu mīlu. Cieņa, uzticēšanās, atbildība, profesionālisms. Tieši šīs ir tās īpašības, kuras es meklēju kolektīvā, un varbūt tāpēc es tik ļoti mīlu "Balsis". Bet vai "Jūrmala" ir tā vērta, lai es tērētu savu laiku, nervus un pašcieņu? Ir smagi un ļoti, ļoti skumji. Acīs ir asaras pēc tā visa. Ir tik ļoti žēl tā visa, kas bijis. Priekšstats par cilvēkiem ir tik ļoti mainījies šīs pusotras stundas laikā.
Ja es tomēr palikšu, tad laikam tikai Māras dēļ. Es ticu tam, ka esmu pelnījusi ko labāku par izņirgāšanu un pazemošanu par to, ka es cenšos un kaut ko daru. Ja Jūs esat tik ļoti pārliecināti, ka varat labāk, tad gribētu redzēt.
Es varbūt tam tikšu pāri, un pirmajai reizei laikam arī vajadzēja būt tik ļoti sāpīgai, lai aplauztu man spārnus, bet tas neizdevās. Es sapratu, ka vēlos ļoti daudz ko mainīt, un ka es to spēju. Tikai ne Jūsu priekšā!
Katrā ziņā paldies par tiem sešiem gadiem, kas ir aizvadīti, bet man laikam pārmaiņas vēl nav beigušās. varbūt jāpiepulcina visām iepriekšējām paŗmaiņām vēl vienu?