Tik daudz, kas ir piedzīvots.. Tik ļoti daudz.
Ķīmijas eksāmens. Negribās jau teikt, ka viegli, jo tad noteikti, ka vilšos par rezulta'ti un būs skumji, bet nu jā.. Man likās viegli. Brīžam pat pārāk..
Izlaidums..
Skumji? Jā, varbūt. 12 gadi tomēr, un tagad tā pēkšņi viss ir cauri. Nu.. Es pat nezinu. Smaidīt? Raudāt? Laikam jādzīvo uz priekšu, jo nav taču vērts skatīties atpakaļ, ja ceļš priekšā ir tik ļoti aizraujošs.
Un..
NORVĒĢIJA!!! Vai ir vērts kaut ko teikt? Ir tik ļoti daudz iespaidu, emociju. Visa ir tik daudz, ka grūti aprakstīt vārdos. Forogrāfijās? Arī nav iespējams. Es neesmu spējīga šos dabas skatus iemūžināt attēlā, lai spētu to visu attēlot tik patieis skaisti. Kalni, kalni, kalni...
Es mīlu Norvēģiju, bet neciešu viņu cenas veikalos.
Bet tā daba...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru