exam finnally!

Good morning, Sunshines!

Ir trešdienas rīts un es tikko nokārtoju flautas eksāmenu akadēmijā. Prieks par nopelnīto 7 un tīri labajiem komentāriem no Meijas. šis nu ir aiz muguras un jāpārcieš vēl nāvējošā teorija rīt un tad jau līdz galam arī izšķirsies kas un kā. Bet cerības mazas. Bet beidzot pārliecinājos, ka nemaz tik štruntīgi es nespēlēju, ja spēju dabūt 7 pie akadēmijas komisijas, un nedrīkst taču aizmirst, ka neesmu vēl beigusi mūzikas vidusskolu. Un tagad beidzot var aizmirst Taktakišvili. Viss. Vairs nebūs jābojā nervi Mārim un visiem pārējiem orķestrantiem. :)

Jā.
Esmu pavisam oficiāli pabeigusi skolu tagad. Uz sertifikāta ir tikai divi dažādi burtiņi, bet es noteikti vēl pastrīdēšos, lai interesantāka dzīve.
Un tāda ļoti dīvaina sajūta, ka esmu jau pieteikusies studijām, lai gan nevēlos nevienu no tām studiju programmām.
Bet rīt došos iesniegt uz savu mīļo Gaismas pili dokumentus. Es nezinu, kas no tā visa izdosies, kas nē, bet ir tas mērķis, kuram sekot, tāpēc tik uz priekšu. Un sliktu gala rezultātu taču nav vai ne? Jo sliktākajā gadījumā es vismaz varēšu beidzot iemācīties ķīmiju, jo tur taču man vajadzētu tikt budžetā, par spīti visam lielajam sarūgtinājumam, bet tad jau redzēs kas un kā būs. :)

Latvijas izcilnieki

Tu taču, draugs, saproti cik nozīmīga ir kultūras attīstība, vai ne? Nu, protams! :)
Tad nu, lūdzu, esi tik jauks un nobalso Paulīni Piteņko! Esi jauks!
http://www.latvijasizcilnieki.lv/lv/maksla-kultura-muzika/

caur ērkšķiem uz zvaigznēm?
nē.
caur asarām.
sasodīti sāp. jā. vēljoprojām sāp.
un..
es ienīstu Latvijas medicīnu. patiešām ienīstu.
vai tiešām nevar atpazīt sasitumu no kaut kā vairāk?

Tik daudz..

Tik daudz, kas ir piedzīvots.. Tik ļoti daudz.
Ķīmijas eksāmens. Negribās jau teikt, ka viegli, jo tad noteikti, ka vilšos par rezulta'ti un būs skumji, bet nu jā.. Man likās viegli. Brīžam pat pārāk..
Izlaidums..
Skumji? Jā, varbūt. 12 gadi tomēr, un tagad tā pēkšņi viss ir cauri. Nu.. Es pat nezinu. Smaidīt? Raudāt? Laikam jādzīvo uz priekšu, jo nav taču vērts skatīties atpakaļ, ja ceļš priekšā ir tik ļoti aizraujošs.
Un..
NORVĒĢIJA!!! Vai ir vērts kaut ko teikt? Ir tik ļoti daudz iespaidu, emociju. Visa ir tik daudz, ka grūti aprakstīt vārdos. Forogrāfijās? Arī nav iespējams. Es neesmu spējīga šos dabas skatus iemūžināt attēlā, lai spētu to visu attēlot tik patieis skaisti. Kalni, kalni, kalni...
Es mīlu Norvēģiju, bet neciešu viņu cenas veikalos.
Bet tā daba...